Bēru dzejoļi.

Kad viņsaulē aiziet mums mīļš cilvēks, draugs, kolēģis, paziņa, tādos brīžos mums bieži vien trūkst vārdu ko teikt. Gribas teikt ko jauku, no sirds un ar nozīmi, bet vārdi nelīst pār lūpām.

Kā rīkoties, ja miris cilvēks?

† Ja cilvēks iepriekš ir slimojis, sūdzējies par sliktu pašsajūtu un nomiris mājās, dabīgā nāvē, un piederīgie ir pārliecināti par nāves iestāšanos tad ir miršanas fakts jāpaziņo mirušā ģimenes ārstam. Nākamājā dienā ir jādodas pie konkrētā ģimenes ārsta un ģimenes ārsts, pamatojoties uz slimības vēsturi, izsniegs medicīnisko izziņu par nāves cēloni. Būtiski zināt, ka šis dokuments vēl nav miršanas apliecība. Ar šo medicīnisko izziņu un mirušā pasi, jāgriežas jūsu izvēlētajā apbedīšanas birojā, kur apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji Jums sakārtos miršanas apliecību. Miršanas apliecība ir nepieciešama mantojuma lietu kārtošanai, kapavietas saņemšanai, apbedīšanai un citiem gadījumiem. Miršanas apliecību tuvinieki drīkst saņemt arī paši arī paši, griežoties tuvākajā dzimtsarakstu nodaļā.

Kas ir apbedīšanas pabalsts, kā to saņemt un ar kādu summu rēķināties?

† Apbedīšanas pabalsts ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izniegts pabalsts cilvēka nāves gadījumā. Tā ir naudas summa, kuru radinieki, apbedīšanas uzņēmums vai cita persona, kas veic apbedīšanu, var saņemt tuvākajā VSAA klientu apkalpošanas centrā.

Kur var apbedīt cilvēku, kur var apglabāt kremēta mirušā pelnus?

† Pēc tam, kad ir saņemta miršanas apliecība, mirušo drīkst apglabāt. Tieši miršanas apliecība ir viens no galvenajiem dokumentiem, lai apglabātu vai kremētu cilvēku. Cilvēku var apglabāt tikai kapos. Lai apglabātu kapos, ir nepieciešama miršanas apliecība un atļauja veikt apbedīšanu.

Ko darīt ar gultu, pulksteni un citām mirušā radinieku lietām, lai nepiesaistītu sev viņa likteni?

Ikviena dzīvē agrāk vai vēlāk jāsastopas ar zaudējumiem – kad nomirst vecmāmiņa vai vectētiņš, pēc tam vecāki un citi tuvinieki.

Pēc visām nepatīkamajām ceremonijām mēs paliekam vieni ar daudziem jautājumiem: “Bet ko tagad darīt ar aizgājēja iedzīvi?”, “Vai var glabāt viņu lietas mājā?”, “Vai var nēsāt viņu apģērbu, rotas, apavus?”

Trīs, deviņas un 40 dienas pēc nāves. Kāpēc tās ir tik svarīgas?

To zina praktiski visi, bet daudzi nespēj izskaidrot, kāpēc tieši šīs – trīs dienas, deviņas dienas un 40 dienas – ir tik svarīgas.

Kas tad saskaņā ar tradicionālajiem priekšstatiem notiek ar cilvēka dvēseli līdz devītajai dienai pēc viņa aiziešanas no šīszemes dzīves?